|
| |
|
|
|
|
|
AR PŪŠĻIEM PA BRASLU
26.-27.05.2007
Kaut sinoptiķi neko labu nesola, esam riskētāji un dodamies tur, kur nokļūt var ātri un nesāpīgi - uz Braslu (nezinātājiem - ietek Gaujā nedaudz virs Siguldas). Ar šo braucienu mūsu neprātīgo laivotāju saimei pievienojas Patriks. Viņam jau ir divarpus, nu jau liels puika un var kāpt laivā! Aizsteidzoties notikumiem priekšā, varam teikt: Patriks turējās kā īsts vīrs!
Sākam nedaudz zem Braslas pazemes ezeriem, pie tilta. Pirmie laivotāji jau tikuši līdz Avotu muižai, bet pēdējie vēl nav paspējuši pamest starta punktu, kad sākas nežēlīgs gāziens. Tā pa īstam, ar pēkonu un zibeņiem.
Dažs patveras turpat zem tilta, dažs klinšu grotā, dažs pa starpu pamanījies pazust, bet pārējie, izlijuši ne pa jokam, taču nezaudējuši humora izjūtu, tusē pļaviņā pie Avotu parka, lietojot sildošus šķidrumus.
Nu ne jau visi, protams (tos šķidrumus...).
Labi jau labi, daži humora izjūtu tomēr ir zaudējuši, taču tikai uz laiku, tehnisku iemeslu dēļ (pie vainas kļūda šķidrā kurināmā devas aprēķinos...).
Kādu laiku jau šķiet, ka lietus šodien mitēties nemaz netaisās, taču mūsu pacietība tiek atalgota: debesīs kāds aizgriež krānu, pēc laiciņa pat parādās saulīte un pamazām sāk atrasties pazudušie ceļabiedri. Zaudējumi - viena laiva, kam viena no divām kamerām sadurta tā, ka šobrīd salāpīt ir bezcerīgi. Situāciju glābj Reinis: laivas iepriekšējās pasažieres tiek izsēdinātas pa citiem peldrīkiem, apskādētā laiva - salocīta uz pusēm, Reinis sēžas virsū un brauc kā lielais, un nemaz neizskatās neapmierināts...
Ksiu un mūsu krustmeitiņa Ieva.
Arī nevienlīdzīgajā cīņā ar zaļo pūķi pagurušais Pēteris tiek iedabūts laivā un piedzīvojums var turpināties.
Kādā brīdī paskatāmies atpakaļ un sajūsmā sastingstam: kas par skatu!!! Tādēļ vien bija vērts braukt!!!
Ar saimnieku laipnu atļauju un par nelielu, bet godīgu samaksu nakšņojam labiekārtotajā "Mārkulīču" pļavā upes kreisajā krastā - ar tualetēm, mutes mazgāšanas ierīcībām un vēl visādām ekstrām. Mums gan vismīļākā no tām ir romantiskā migliņa, kas ceļas turpat pļavā.
Daži no laivotājiem paspējuši tiktāl izmērcēt visu mugurā velakmo, iekšā guļamo un pat vēderā liekamo, ka nolemj šoreiz doties uz vietu, kur ir siltāk un sausāk. Pārājie no rīta (pardon, agrā pēcpusdienā, kā parasti - nevajag jau pārcensties ar pārmērīgi agru celšanos!) turpina ceļu pa ūdeni.
Drīz klāt Braslas ūdenskrātuve - liels, uzpludināts un ar visādiem slorbenājiem daļēji aizaudzis ezers.
Cenšamies necelt troksni, jo daži te perē...
Katru reizi, ceļoties pāri pie aizsprosta, ar skumjām atceramies šeit vēl pirms vairākiem gadiem stāvējušo klintiņu, kur parasti rīkojām nakšņošanu ar lielisku skatu uz upi, bet kas nu atdevusi savu dzīvību mazo elektrostaciju attīstības vārdā.
Pozitīva pārmaiņa - pie visa, kam ir nosaukums, parādījušās šiltes, nepamanīt nav iespējams. Taču - pa aisprosta malas straumi vairs nevar šļūkt lejā uz piepūšamajiem matračiem. Nevar arī sarīkot ūdensmasāžas seansu zem straumēm, kas agrāk te gāzās no augšas... ak... kad mēs bijām jauni...
Pēc aizsprosta sākas krāčains posmiņš (t.i. dažas krācītes un pa starpu - mierīgi dīķi) ar gleznainām klintīm, "kalnu" strautiem, priežu mežiem un visādiem uz smilšakmens augošiem zaļumiem.
Romantiskā ainava rosina uz romantiskām izpausmēm...
Mums gardumiņš kaut kur iekritis!
Ahā, atradās. Un jau apēdās.
Cik laivojam garām, tik priecājamies... LATVIETI, PALIEC SKAIDRS !
Atā klintiņām...
Un lūk arī pirmais sanesums. Pāri netiekam, apnest slinkums. Ja jau jāapčaklojas šā vai tā, tad labāk - uz izzāģēšanu un ceļa attīrīšanu. Vismaz nākamie tiks cauri bez bēdu! Tieši tam jau domāts cirvis un zāģis.
Labs darbiņš padarīts, pludināmies tālāk apmierināti.
Gauja.
Nu ko, tiekam otrā krastā un žāvējam airus.
Brasla ir upe, kas mums nekad nav likusi vilties. Rudenī būs jābrauc atkal!
Lūk, mūsu maršruts:
| Km līdz grīvai | Augstums virs jūras līmeņa | Kritums m/km | Krasta orientieri | |
| 25 | 47.9 | 1.1 | Straupes tilts: ar mašīnu pāri un pa pretējā krasta ceļu atpakaļ Rīgas virzienā līdz nelielam tiltam mežā. Tur arī sākam | |
| 20 | 42.6 | 0.3 | Labajā krastā Vējiņu pilskalns, alas, kritenes. Principā, ja saimnieki ļauj, dažkārt sākam arī tur | |
| 17 | 41.8 | 1.5 | Labajā krastā Avotu birzs, iezis | |
| 15 | 38.8 | 1.0 | Labā krasta pieteka Jugla | |
| 8 | 31.7 | 3.7? | Inčukalna - Valmieras šosejas tilts | |
| 7 | Brasas HES aizsprosts | |||
| 6 | Kreisajā krastā - Aņītas Garais iezis, labajā krastā Kraukļu kalna, Aņītas Augstais iezis | |||
| 5 | 20.5 | 1.1 | Kreisajā krastā - Slūnu un Baltais iezis | |
| 4 | Labajā krastā Virtakas iezis | |||
| 3 | Labajā krastā Adomaiša ala | |||
| 0 | 15.0 | Ieteka Gaujā | ||