|
| |
|
|
|
|
|
LAIVOJUMS PA DAUGAVU
26.-29.07.2007
Par spīti labajiem nodomiem, no Rīgas izčammājamies vēlu. Daži potenciālie laivotāji, kā parasti, pēdējā brīdī atkrīt, startējam 2 mašīnās 7 pieaugušie, 1 sīcis un 1 astes luncinātāja (Ksiu, protams).
No kreisās: Zigis, Liesma, Estere, Egils ar Ksiu, Anita, Aivars. Priekšā - tikko pieskrājis Jānis. Patriks pieskriet nepaspēja...
Jā, pa ceļam vēl novadpētnieciskos nolūkos iegriežamies Sventes muižā - aplūkot latviešu TV filmu dekorācijas un autentiskus 2. pasaules kara tankus.
Strauji tuvojamies Baltkrievijas robežai. Pļavas, smilšaini ceļi... Indricas baznīca - negaidīti mīļš skats tālu no lielceļu rosības. Klusums, miers, paradīze visādiem lidoņiem un sisinātājiem, ar vārdu sakot - lauku idille. Meklējam vietu, kur ielaisties. Pabraucot nedaudz tālāk, ar vietējo iedzīvotāju vēlību tādu arī atrodam.
Tur, tālumā, kur tas tumšais mežs, ir Baltkrievija.
Smaiļošana ir visnotaļ jauks process ar diviem mokošiem momentiem: smaiļu salikšana un izjaukšana.
Egils un Ksiu šovasar pirmo reizi iemēģina mūsu "banānīti"
Tā kā jau metas vēls, 1. dienas lielais laivojiens aprobežojas ar pārcelšanos pāri upei un kādiem 100 metriem Baltkrievijas virzienā uz noskatīto naktsvietu - pļavu, kas pēc vietējo vārdiem esot "ņečeinaja". Tātad mūsu šīsdienas kilometrāža ir -100m. Mīnuss tāpēc, ka tie veikti pretējā virzienā.
Trīs labdabīgi upes vilki
Upe čum un mudž no makšķerniekiem. Te esot tie lielie sami. Un vēl sazin kādi peldoši zvēri. Mēs uz to visu noraugāmies no malas, jo nevienu makšķermani līdzi neesam paķēruši. Vien iespaidīgie plunkšķi upē laiku pa laikam liecina, ka te var būt runa par lielizmēra zivīm.
Otrais rīts
Kā parasti, no rīta baudām dzīvi nesteidzoties. Pēc tradīcijas ātrāk par vieniem airus mērcējam reti... Ir taču tāds kaifs - kārtīgi izgulēties, nopeldēties, sātīgi pabrokastot, izpētīt apkārtni un tad sēdēt krastā pie ugunskura un vērot upi. Pie reizes konstatējam, ka netrūkst arī citu laivotāju - ar plastmasenēm, lielajiem pūšļiem un pat vecajām, labajām gumijas "čībiņām". Brīžos, kad ir pretvējš - visu cieņu! Mums ar smailēm gan būs pats labums.
Pēc vēlajām brokastīm atkal startējam Indricas virzienā. Iepretim mūsu naktsvietai kaut kāda upīte, spriežam, ka arī tās vārdiņam būtu jābūt Indrica. Tādas vēl te redzēsim ne vienu vien... Arī naktsvietu netrūkst, vienīgais, nezinām, cik vēlīgi ir vietējie zemes īpašnieki.
Baudām plašumus, ainavu, upi... esam baudītāji. Ekskluzīvi - baudām arī saulīti. Rīgā šobrīd līst kā pa Jāņiem, mašīnas esot līdz pus asij ūdenī.
Ha, lūk jau atkal Indricas baznīciņa! Tikai šoreiz - skats no upes.
Pa brītiņam gan uzlīst arī te, bet ne vēsts no bībeliskiem plūdiem.
Pēc laiciņa kā kaut kas sirreāls tālumā parādās pilsēta. Skatāmies kartē - Krāslava. Smuki koka namiņi, tilts...
Pludināmies tālāk, joprojām īpaši neiespringstot un izbaudot ainavu.
Ik pa brītiņam upes vidū kāds akmens, daži - visai iespaidīga izmēra. Un, kad pūš kārtīgs pretvējš, tos akmeņus, kas zem ūdens, pamanīt ir grūti. Par to, ka nevienu "nepaņemam", varam pateikties intuīcijai un veiksmei... Paldies! Netrūkst arī potenciāli labu naktsvietu, taču... tās visas jau aizņemtas. Makšķernieki. Makšķernieki un vēlreiz makšķernieki.
Savelkas nelāgi mākoņi, sāk draudīgi ducināt un mēs pēdējā brīdī paspējam nogruntēties uz pamatīga izmēra smilšu sēres. Lietus pierimst, iekuras uguns, top vakariņas. Līdz rītrītam šis tuksnesis būs mūsu. Un arī viena makšķernieka (bez tiem jau nevar tik un tā...).
3. diena
Vieta izrādās ekskluzīva. No telts - skats uz Daugavas ūdeņiem. No guļammaisa laukā un pa pliko turpat Daugavā plunkš!
Vienīgā ķibele - ēdot šņirkst starp zobiem...
Foto speciāli Danam (iebiezinātais piens... no Igaunijas... tādu Luxemburgā nedod...).
Arī makšķernieki, kā redzams, ciena ērtības. Vismaz daži...
Pēc laiciņa kreisajā krastā atkal parādās baznīciņa. Varētu būt Kaplavas pareizticīgo. Bet vispār - nezinām, jo esam zaudējuši orientierus. Taču tas netraucē mums pretējā krastā pulcēties uz kārumu ēšanu. Un dažiem, protams, arī šķidrā kurināmā uzpildīšanu.
Tālāk - atkal skaistums daudzu km garumā.
Kamēr tusējam šajā smukajā smilšu sērītē, mūs panāk pamatīgs negaiss. Vējš tāds, ka Estere ar diviem piepūšamajiem matracīšiem rokās netiek ne no vietas - cik pavirzās uz priekšu, tik atpūš atpakaļ. Par laimi, nekas nav mūžīgs, arī negaiss nē. Debesis nomierinās, lietus pārstāj un atkal ir saule.
Seko nākamais gāziens...
Un atkal saulīte...
Ar naktsvietām šajā posmā švaki. Pārsvarā viens krasts slapjš un aizaudzis, otrs augsts - nekādas patikas stiept tajā smailes. Atstāt pie upes arī nevar - esam brīdināti par garnadžiem... Pa starpu ik pa brīdim - pa smukai sērītei ar 2 opcijām: makšķernieki veselām ģimenēm vai piedrazots tā, ka negribas. Un, jo tuvāk Daugavpilij, jo nešpetnāk piedrazots. Vēl ir arī pļaviņas pie mājām, bet tās mūs neinteresē. Gala beigās tomēr atrodam tīri mīlīgu vietiņu ne pārāk augstā stāvkrastā. Uzstiepjam tentu, vārām tēju, mizojam dārzeņus - top mūsu firmas stūķis no visa veģetārā, kas paķēries līdzi. Pārējos labumus katrs gribētājs pievieno savā bļodiņā...
4. diena
No rīta, kārtīgi nopētot apkārtni, atklājas visādi dabas jaukumi: gan mārsils, gan raudenes, gan zemenes, avenes, kazenes, gan mums nezināma nosaukuma puķītes...
...un pat viena no Latvijas orhidejām, tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens). Ja redzat - lūdzu, neplūciet!!!
Iekraušanās un vēl pēdējie kaifa momenti uz ūdens...
...un krastā - žāvēt airus!
Laika mašīna.
Uz atvadām vēl uzmetam aci Daugavai no tuvējā skatu torņa un pat samanām tur tādus sīkus kukainīšus. Laivotāji...
Visus lokus līdz galam neesam nobraukuši: vēl pa gaismu jāpaspēj līdz Rīgai un dažam arī tālāk - uz Saldu. Jo labāk, būs vēl viens iemesls te atgriezties. Bija labi.
Foto: 01,28,29,32,37,38,55 (numuri - sourcē) - Jānis O.
Pārējās - Estere
Citi laivojumi
Atpakaļ uz sākumu