Uz sākumlapu

Par šo vietni

Ksiu

Meksikas kailsuns

Mūsu orhidejas

Indija

Vēlies atrakstīt?



Citi laivojumi

RINDA UN IRBE
18.-21. augusts`2011

NB: Tā kā pa šīm upēm braucam regulāri un esam tās jau aprakstījuši, šoreiz drīzāk par to, kā šīs trīsarpus dienas pavadījām laiku. Ja vēlaties palasīt nedaudz vairāk par pašu maršrutu, meklējiet šeit. Vienīgais "jaunums" šajā aprakstiņā - Irbes daļa no tilta līdz jūrai.

Vienu no Latvijas laivotāju iecienītākajiem maršrutiem – Rindu + Irbi – šoreiz esam izvēlējušies divu iemeslu dēļ: 1) Jānis O. tur laivojot paredzējis nosvinēt savu dzimšanas dienu un aicina mūs pievienoties viņa kompānijai; 2) paši šoreiz esam "mazajā sastāvā" - 2 laivas un tikai 1 mašīna, tātad pievienošanās Jāņa kompānijai nozīmē arī ļoti nepieciešamo iespēju no brauciena galapunkta nokļūt atpakaļ uz starta vietu, kur atstāts mūsu spēkrats.

Sākotnējā ideja ir ļauties patīkamām atmiņām, atkārtojot mūsu pirmā šejienes laivojuma maršrutu. Laikā, kad te vēl slaistījās padomju armijas kontingents, bet laivotājiem beidzot tika ļauts mērkt airus tajā Irbes daļā, kas agrāk skaitījās "slēgtā zona", braucienu sākām Engures upē, pa kuru nokļuvām Puzes ezerā, šķērsojām tā daļu, sameklējām "ieeju" Rindā, izbraucām sardeļu virtenei līdzīgo paplatinājumu un sašaurinājumu posmiņu Rindas sākumā, garlaicīgo un garo bagarēto maršruta daļu, tālāk - Rindas ciems, satece ar Stendi, Irbe ar zaldātiņiem, bruņutehniku un baltām kāpām... Taču piedzīvojumu kārei nākas atkāpties skarbās realitātes priekšā: puišiem negribas airēties pa bagarēto posmu, meteorologi draud ar lietiem, bet mums sestdienas vakarā jātiek līdz Irbes vidum, kur sarunāts tusiņš par godu Jāņa O. jubilejai.

Tādēļ galu galā sākam kā parasti - no Rindas tilta, pareizāk sakot - pļaviņas pie nu jau bijušās Rindas skolas. Skolas pagalmā par nelielu, bet taisnīgu samaksu iespējams atstāt auto. Tepat, ja nepieciešams, par sakarīgām naudiņām arī iznomā laivas.



Mums gan līdzi pašiem savējās. Šoreiz esam izvēlējušies braukt ar pūšļiem - nu gribas, gribas taču pamērcēt mūsu zilo jaunieguvumu!!!



Vakars ir skaists, laiks lielisks. Startējam četratā: mūsu trijotne E+E+X jaunajā Ūdensdesā un Normunds klasiskajā pelēkajā.



Apmetni ierīkojam kādā kreisā krasta meža pļaviņā, kur jau pirms mums kāds kurinājis uguni un, kas patīkami, vietu atstājis labā kārtībā.



Kad nākamajā rītā beidzot esam izgulējušies, izčammājušies un saplūkuši ziemai ūdensmētras, saulīte pazūd un savelkas draudīgi mākoņi. Ūdens līmenis ir augsts un gluži tāpat kā pagājušajā gadā pļavainajā posmā Rinda izveidojusi labirintus, dodot neuzmanīgam laivotājam iespēju aizlaivot "ne tur, kur vajag". Kad upe pēkšņi sadalās trīs upēs, vadāmies pēc straumes.



Apnicīgs smidzinātājs liek mums iesaiņoties aizsargtērpos. Kamēr maskējamies no lietus un zīlējam, vai esam nogriezušies pa pareizo ceļu, sateka ar Stendi un tātad - Irbe ir klāt negaidīti ātri.



Priekšā - taisni, gari un plati gabali, parasti - neinteresantākais Irbes posms. Taču augstais ūdens līmenis sagādā mums pārsteigumu, kas palīdz padarīt šo upes daļu par aizraujošu piedzīvojumu.



Daudzie apkārtējie valki ir uzplūduši un nu ir iespējams iebraukt pat tādos, kuros agrāk nekāda laivošana nesanāca.Citkārt knapi samanāmās "iebrauktuves" valkos nu ir kā plaši atvērti vārti, bet valki, vismaz daļa no tiem, izskatās pēc braucamām upēm.



Šajā valkā mums vienmēr kārojies iebraukt un nu tas tiek paveikts. Pamostas pirmatklājēju azarts :))))





Kādu brītiņu valks tēlo upi, līdz beidzot atklājas ierastā valku aina.



Normunds mēģina braukt pa vienu no valka atzariem, taču nekur tālu netiek.



Otrs atzars aizaudzis ar šejienes valkiem raksturīgo floru.





Apmierināti dodamies atpakaļ uz Irbi - piedzīvojuma sajūta palīdz ignorēt uzmācīgo smidzinātāju.



Kreisajā krastā parādās kāpnītes, būdiņa un vads pāri upei. Tas nozīmē, ka augšā ir galds un soli, bet pavisam drīz - vecais koka tilts (pareizāk sakot, nu jau vairs tikai tā paliekas), bijušais militāristu ciemats un lokators :)



Parasti cenšamies nebāzties svešā gruntē, taču šobrīd ērtības mums ļoti noder medicīniskām manipulācijām - jāpārsien nesen operētā Ksiu ķepiņa. Brītiņu patēlojam veterinārus un žigli laivās - lietus nevedina uz ilgiem tusiņiem krastā.



Aiz lokatora un militāro būvju paliekām sākas kāpu ieskauti krasti. Skaistums!!!





Lietus uz brīdi pierimst - tieši tik daudz, lai ļautu mums "pa sauso" sameklēt naktsvietu, uzsliet teltis un sākt kurināt ugunskuru. Stūķa sastāvdaļas tiek grieztas teltī, baterijas gaismā, priecājoties, ka šobrīd nav jāatrodas laukā, lietū un nu jau arī pamatīgā vēsumā.

Līst 16 stundas no vietas (nu, labi - ar pāris īsiem pārtraukumiem). Nolemjam, ka labākais risinājums ir lietu... nogulēt. It īpaši tāpēc, ka jāsagaida Jāņa kompānija, kas ar plastmasenēm startē no Rindas ciema šodien ap pusdienas laiku. Debesis tiešām pamazām kļūst gaišākas.

Beidzot dodamies ceļā. Nezinām, cik tālu esam no Jāņa dzimumdienas svinībām izraudzītās naktsvietas Nr. 4. Iespējams, ka jābrauc būs visa diena, bet varbūt tā ir tepat aiz līkuma?

Par laimi, kādu gabaliņu pabraukt tomēr sanāk. Vakarā 4. numurā salasās pamatīga kompānija. Vārās veseli 3 katli ar stūķi, tiek griezts jubilejas kliņģeris... Patīkami.



Ksiu, protams, izvēlējusies sev vietu uz "galda" starp salātu traukiem un gurķu burkām...



Nāmamais rīts. Vieni no laivotājiem devušies mājup, bet mums uzdots nogādāt galapunktā viņu nomāto laivu. Laižam gaisu laukā no mūsu pūšļiem un visi četri pārsēžamies plastmasenē.



Uzskatāms pierādījums augstajam ūdens līmenim.







Laiks beidzot atkal ir lielisks.







Lielā sala. Jāsaka gan, ka pa šiem gadiem tā ir kļuvusi krietni mazāka. Un katru gadu upe no tās nograuž vēl pa gabaliņam.



Drīz klāt tilts. Taču mēs šoreiz pārmaiņas pēc laižam līdz jūriņai.









Cik saprotam, šī ir Campo bāze ar peldošo pirti.



Izskatās, ka gan sitontops, gan airējamais dēlis (pat nezinām, kā to sauc) Latvijā kļuvuši krietni populāri - šogad redzam tos jau kuro reizi!







Plastmasenē pēdējo posmu pieveicam negaidīti ātri - pie apvāršņa atkal kāpas, bet tām otrā pusē - jūra.





Piestājam pie kāpām un dodamies pāri šaurajai zemes strēlei uz jūriņu.





Šogad jau trešo reizi pa kādu no upēm aizlaivojam līdz jūrai (Saka, Užava un tagad - Irbe).



Izālējamies pa viļņiem - lieliska "ekstra" laivu braucienā!



Seko šī brauciena lielākais pārsteigums - ierodas jāņa O. brālis ar sievu un... milzīgu kliņģeri un dažādām uzkodām! Lielisks brauciena noslēgums!





Pamatīgā kompānija gandrīz pilnā sastāvā.



Vēl tikai visiem jāpārceļas uz pretējo upes krastu - kurš laivā, kurš peldus :))))

Viss. Sagaidām Rindas skolas saimnieku, kas savāc laivas un pie viena nogādā šoferīšus un mūsu četrotni (Paldies!) atpakaļ pie mašīnām. Nogurušus, bet apmierinātus.

Paldies Jānim, Anitai, Līgai un Ieviņai O. par atļauju izmantot viņu fotografētās bildes (nr. 45-49 lapas pirmkodā). Pārējie bilžuki - Esteres.

Citi laivojumi
Atpakaļ uz sākumu