HAIDAKHĀNAS BABADŽI

BABADŽI VĒSTĪJUMS

Mīli un kalpo visai cilvēcei.
Palīdzi katram.
Esi laimīgs. Esi laipns,
esi neiegrožojama prieka avots.
Atpazīsti Dievu un labo katrā sejā.
Nav neviena svētā bez pagātnes,
Un neviena grēcinieka bez nākotnes.
Lūdz par katru dvēseli.
Ja tu nevari paslavēt vienu no tām …
Ļauj tai iziet no tavas dzīves.
Esi oriģināls. Esi radošs.
Uzdrīksties, uzdrīksties un uzdrīksties vēl vairāk.
Neatdarini. Esi stiprs. Esi taisns.
Domā patstāvīgi. Esi tu pats.
Neatbalsties uz citu kruķiem.
Visa pilnība un visi dievišķie tikumi
ir apslēpti tavās dzīlēs.
Atklāj tos.
Arī gudrais jau atrodas tevī pašā.
Atklāj to.
Ļauj Viņa mīlestībai darīt tevi brīvu.
Ļauj, lai tava dzīve būtu rozes dzīve,
kas klusumā
runā smaržu valodā…

TĀ RUNĀJA HAIDAKHĀNAS BABADŽI

Es esmu visur - katrā tavā elpas vilcienā.
Es esmu ieradies, lai palīdzētu tev īstenot vienotību viņpus dalīšanas.
Es tev parādīšu tādu brīvību, kādu tu nevarēji iedomāties.
Tev jāmeklē šī vienotība, balstoties uz apziņu, ka mēs visi esam viens.

Meklē harmoniju visā, ko tu dari.
Es esmu harmonija.
Ja tev ir miers, man ir miers.
Ja tev ir rūpes, man ir rūpes.
Ja tu esi laimīgs, es esmu laimīgs.
Esi laimīgs. Tici, - viss ir atkarīgs no ticības.

Es esmu Bholē Baba, Naivais Tēvs.
Es esmu nekas un neviens.
Es esmu tikai spogulis, kurā jūs varat
redzēt paši sevi.
Es esmu kā uguns - nepalieciet pārāk tālu,
citādi nejutīsiet manu siltumu,
bet nepienāciet par tuvu, citādi varat apdedzināties.
Es esmu nācis, lai jūs visus atbrīvotu.
Es esmu nācis, lai dotu gaismu.
Es esmu nācis, lai dotu, tikai dotu.
Vai jūs esat gatavi saņemt?
Es dodu visu, bet tikai nedaudzi prasa Īsto.



Haidakhānas Babadži, viens no Indijas lielajiem garīgajiem skolotājiem, plašākam interesentu lokam pazīstams no Joganandas grāmatas "Joga autobiogrāfija", kurā Babadži saukts par Mahavatāru (augstāko Dieva inkarnāciju) un par Nemirstīgo Babadži. Jogananda apgalvoja, ka Babadži kopā ar Kristu gatavojot cilvēci augstāka apziņas līmeņa sasniegšanai.

Vārds "Babadži" Indijā parasti tiek lietots kā dziļas cieņas apliecinājums, vēršoties pie garīgajiem skolotājiem. Jau no seniem laikiem Babadži jeb Haidakhānas Baba, Šivas avatārs (iemiesojums), sastopams ar neskaitāmiem vārdiem un tituliem gan klasiskajā literatūrā, gan arī mutvārdu tradīcijā. Lai gan Viņš izpaudies daudzās vietās un ļoti dažādā izskatā, tomēr allaž tiek atpazīts kā viena un tā pati Dievišķā Būtne. Babadži tiek uzskatīts par "Svajambhu" ("pašizpaudies") - garīgu būtni, kas nav dzimusi no sievietes.

Šivas Purānā ir dialogs starp Brahmu un Šivu par dievišķu principu, kas visos laikos inkarnējas cilvēka formā (šeit - saīsināti): "Dvapara jugas laikā es, Šiva, parādīšos askēta ķermenī ar joga dvēseli, par lielu pārsteigumu visām pasaulēm. Es atradīšu pamestu mirušā ķermeni pie kāda bēru sārta, tajā ieiešu ar savas jogu maijas palīdzību un atbrīvošos no visām slimībām. Es ieiešu Meru kalna svētajā alā un būšu tur ar tevi (Brahmu) un Višnu. Cik ilgi vien pastāvēs zeme, šī inkarnācija un ļoti svētais siddhu centrs būs ļoti slaveni." Par šo pastāvīgo Šivas inkarnāciju tiek uzskatīts Babadži.

Daži Haidakhānas apkārtnes vecākās paaudzes iedzīvotāji ir tikušies ar Babadži gan Viņa nesenākajā iemiesojumā, no 1970. līdz 1984. gadam, gan arī vēl iepriekšējā inkarnācijā, kas ilga no 1800. līdz 1922. gadam. Savā iepriekšējā inkarnācijā Babadži nodibināja vairākus āšramus, Viņam bija daudz sekotāju un daudzi cilvēki, tostarp arī valdnieki, meklēja tikšanos ar Viņu. Babadži izrādīja acīm redzamas brīnumainas spējas - mēdza parādīties vairākās vietās vienlaicīgi, pārvērtās par Saulei līdzīgu gaismas veidojumu, dziedināja un atdzīvināja mirušos. Vēl tagad Haldvani un Vrindāvanā, vietās, kur Babadži mēdza uzturēties, daži aculiecinieki - vietēji ilgdzīvotāji glabā liecības par Babadži veiktajiem brīnumiem. Haidakhānā stāsta, ka, ceļot templi, Viņš ar savu nūju uzzīmējis uz klints vajadzīgo formu, un nepieciešamais akmens pa uzvilkto līniju pats atdalījies no klints, mainot arī savu struktūru.

1922. gadā, atceļā no svētceļojuma uz Tibetas Kailāša kalnu, Babadži paziņojis, ka Viņam pienācis laiks doties prom, daudzu liecinieku klātbūtnē iegājis kādā upē netālu no Indijas - Nepālas robežas un izzudis skatam, lēnām pārvēršoties gaismas veidojumā. Pirms aiziešanas Viņš solījis, ka iemiesosies no jauna, lai palīdzētu cilvēcei.

Pēc šīs aiziešanas, īpaši - sākot ar 1950. gadu, Babadži daudzkārt tikās ar saviem sekotājiem gan vīzijās, gan jaunā fiziskajā ķermenī, līdz parādījās plašākam ļaužu lokam 1970. gadā, kas arī tiek uzskatīts par Viņa atgriešanās gadu.



1970. gadā kāds vietējais atrada Babadži alā Kailāša kalna pakājē, pie Haidakhānas ciemata Indijas Himālajos. Pēc izskata Viņš bija kā aptuveni 20-gadīgs jauneklis, kuram neviens nespēja skatīties tieši acīs, tik spēcīgs bija Viņa skatiens. Pēc aculiecinieku apgalvojumiem tas tiešā nozīmē izstaroja gaismu. Jau no paša sākuma Viņš izrādīja lielu gudrību un brīnumainas spējas un tika atpazīts kā Babadži pēc daudzām raksturīgām iezīmēm - gan izturēšanās, gan spējām, gan arī fiziskām īpašībām.


45 dienas Viņš pavadīja Kailāša kalnā, sēdošs joga pozā dziļas meditācijas stāvoklī, un vēl 3 mēnešus - meditējot alā kalna pakājē. Pamazām Babadži aicināja kopā savus sekotājus, kas ieradās Haidakhānā gan no dažādām Indijas vietām, gan no visas pasaules, ieskaitot Latviju. Babadži nekad nepameta Indijas teritoriju, taču Viņam ir liels skaits sekotāju dažādās pasaules valstīs. Pie šiem cilvēkiem Viņš griezās un griežas joprojām gan caur sapņiem un meditāciju, gan dažādām zīmēm - fotogrāfijām, grāmatām, it kā nejaušu informāciju… Babadži ir vairākkārt izteicies, ka tie, kas izjūt Viņa aicinājumu un ierodas pie Viņa, bijuši Viņa sekotāji kādā no iepriekšējām dzīvēm.

Babadži nemēdza daudz runāt vai lasīt plašas lekcijas. Nepieciešamības gadījumā to Viņa vārdā veica tuvs Viņa sekotājs pandits Višnu Datts Šastridži. Pats Babadži savas mācības sniedza galvenokārt caur īsām uzrunām un komentāriem, daršanu (brīžiem, kad sekotāji varēja personiski izjust Viņa tuvumu), un, īpaši, caur savām lilām (spēlēm) - mācībām, ko Viņš sniedza caur darbību un dažādām brīnumainām situācijām, ne vienmēr patīkamām un viegli izprotamām, daudzkārt humorpilnām, tādēļ tās mēdz saukt par Babadži jokiem. Pats sevi Viņš sauca Bholē Baba - "Naivais Tēvs". Naivais tajā nozīmē, kā par Šivu runā, ka Viņš netiesājot piešķir saviem sekotājiem visu, ko tie lūdz, ja vien viņi to lūdz no tīras sirds. Babadži ir teicis arī, ka Viņā inkarnējies Dievs Šiva, vienots ar Dievišķo Māti.

Babadži brīdināja, ka paliks jaunajā ķermenī neilgu laiku - kopsummā Viņš tajā bija 14 gadus un, iepriekš sagatavojis tam savus sekotājus, pameta ķermeni 1984. gada 14. februārī.

Tālāk >
<<< Uz sākumlapu