Ir mācību gada beigas un Rīgas 85. vidusskolas "ūdenstūristu pulciņam" laiks ķerties pie airiem. Šīs ir pirmās ūdenskristības gan Egila jaunajai audzināmajai klasei, gan arī 5. klases bērniem - skolotāja Jāņa audzināmajiem.

Laivas tiek nomātas "Amatā". Mūsu jaunais kuģis vēl nav pabeigts, tāpēc arī paši saņemam lietošanā garu, zilu braucamo no "Amatas" flotes.

Starts kā parasti - pļaviņā pie tilta netālu no Avotu mājām. Vispirms braucams pa A 3 līdz Straupei, tad pāri upei un pa kreisi gar Braslas pretējo krastu atpakaļ uz Rīgas pusi. Sanāk braukt garām Vējiņu mājām, pie kurām apskatāmi pazemes ezeriņi (par ezeriem tos grūti nosaukt nelielā izmēra dēļ, taču vienreiz redzēt ir vērts). Labu gabalu aiz Vējiņiem ir krustojums. Galvenais ceļš aiziet pa labi, bet uz upi - pa kreisi, mežā iekšā. Pāri tiltam ir neslikta vieta, lai uzpumpētu laivas un ielaistos Braslā. To arī darām.



Smukās klintiņas pie Avotu birzs.



Šoreiz Brasla ir dažādu šķēršļu pilna.







Šobrīd tie ir izbraucami, taču pirms laiciņa acīmredzot bijis savādāk...





Brasla ir laba upe, lai "saslimtu" ar laivošanu. Te ir viss: gan straume un krācītes, gan mierīgāki posmiņi, šķēršļi, mainīgas un interesantas ainavas un drošības sajūta, jo upe nav ne plata, ne dziļa.









"Sastrēgums" pie kārtējā šķēršļa.





Jānis ar savējiem.



Ksiu - viena no pieredzējušākajiem laivotājiem šajā braucienā :))))





Egila "desmitie".



Zaru aizkari pāri upei.



Galvenais laivojumā ir labs garastāvoklis...



..Arī tad, ja nākas saslapēt bikses.







Jaunums Braslā - virvju tilts pirms tūristu apmetnes "Mārkulīči".



Sākumā šķiet, ka pāri tikt būs vieglāk par vieglu. Taču šī ilūzija tiek strauji zaudēta jau pēc dažiem soļiem :))))) Tupus-rāpus un pārsmējušies gan par sevi, gan citiem, gala beigās tomēr tiekam gan pāri, gan arī atpakaļ.





Upē turpat pie tilta smuka krācīte - patīkami!





Drīz jau jūtama ūdenskrātuves tuvošanās - sirreāla pārpurvota meža ainava.





Divu līmeņu krustojums :))))



Braslas ūdenskrātuve.





Aizsprosts ir nepārvarams šķērslis. Apnesiens dod iespēju izlocīt kājas.





Aiz aizsprosta sākas smukākais posmiņš ar klintīm, ūdenskritumiņiem, straujtecītēm, krāčelēm... Skaistums!













Izskatās, ka jauniešiem ir iepaticies.









Tuvojas mūsu tradicionālā naktsvieta klintiņā.









Tiek gatavota apmetne - celtas teltis, stiepti striķi drēbju žāvēšanai, tīrīti dārzeņi stūķim, kurināts ugunskurs...







Vakarā nedaudz saguris ir pat "baterija uz kājiņām" Badijs.



Tepat iepretim - klintiņa ar atbalsi.



Un maijpuķītes...



Top brauciena videopiezīmes.



Obligāts laivošanas piederums - atkritumu maiss. Varēji atvest - vari arī aizvest!



Otrais rīts. Labs laiks, lielisks noskaņojums...





Turpinās gan klintiņas...



..gan arī šķēršļi. Vidū saliņa, vienā pusē bezcerīgs sanesums,



.. bet otrā - viens vienīgs stumbrs. Toties resns un visā upes platumā. To pat nevar īsti saukt par apnesienu. Teiksim - apcēliens :)



Šodien mūs tiešām lutina gan upe, gan laika apstākļi.

















Kaut kā ļoti ātri klāt Gauja un pretējā krastā - mūsu finiša vieta.









Tas nav pārgurums. Tā ir labsajūta :))))



Divas lieliski pavadītas dienas. Patīkami.





Citi laivojumi
Atpakaļ uz sākumu