Uz sākumlapu

Par šo vietni

Ksiu

Meksikas kailsuns

Mūsu orhidejas

Indija

Vēlies atrakstīt?



Citi laivojumi

ATKAL PAVASARIS UN ATKAL - CIECERE
9. aprīlis`2011

Nu jau tradicionāli laivošanas sezonu sākam ar Cieceri. Laivojienu kā parasti organizē Jānis O. no Saldus, viņš arī veic iepriekšējo izpēti, kuras rezultāti liek secināt, ka braukt var. Ar to pietiek - dodamies ceļā!

Uz Saldu dodamies ar pamatīgām bažām - visā Latvijā vējš tāds, ka maz neliekas, iepriekšējā naktī pat vētra, un Saldus, kā vēlāk izrādās, ir lielās vējošanās epicentrs :))) Arī saulīte iepriekšējās dienās nelutina. Vienīgais iepriecinošais meteosituācijā - tomēr nelīst!

Estere ir galīgi savārgusi un, līdz Saldum gan tikusi, dabū palikt gultiņā. Līdz ar to arī mūsu četrkājainajai laivotājai Ksiu Ciecere iet gar degunu - nav kam sēdēt klēpī. Rezultātā Jānis un Egils apvieno spēkus - Egils airē, Jānis no airēšanas brīvajos brīžos bildē, bet tiem, kas laivot netika, ir iespēja pēc tam izbaudīt klātbūtnes efektu, skatoties bilžukus.

Sākums šoreiz no Zirņu – Vārmes ceļa tilta, t.i., zemāk nekā parasti, un paredzēts tikt līdz Ventai, Skrundas dzelzceļa tiltam (kopējais nobrauciena garums 21 km).

Kā parasti, nolasījusies krietni raiba kompānija ar visdažādākajiem peldamrīkiem - dažādiem pūšļiem, katamarānu... Braucienā iesaistās arī vietējais laivotāju klubs - Burbuļi. Līdz ar to tiek iepazīts un pat izmēģināts jauns peldlīdzeklis - sitontops (priekšplānā).


Vēl viens brīnums


Upe - jau pierasti jestra




Sniegs un ledus šur tur krastos - pietiekami daudz, lai neļautu piemirst par tikko beigušos ziemu, un pietiekami maz, lai sajustu, ka pavasaris beidzot ir klāt!






Labi, ka augstie krasti pasargā no niknā vēja un saulīte ik pa brītiņam pasilda. Jo diena ir nešpetni auksta. Nedaudz gan palīdz šķidrais kurināmais... Vai šķidrais kurināmais plus mīlestība...


Mammas Dabas kosmētika :))))


Un bezmaksas procedūra sejas maskas notīrīšanai. Kosmetologa vārds - Krabis. Labi, ka Ksiu neredz....


Jautrais tandēms - Egils + Jānis O.


Esam pieraduši, ka šur tur upē sakritis pa kokam, liekot laivotājam pastrādāt gan ar airiem, gan arī ar galvu :) Šeit zem tilta parasti ir pamatīgs sanesums. Taču šogad upe ir smuki tīra - pat kaut kā pietrūkst to šķēršļu :))) Labi, jokus pie malas, patiesībā paldies Nezināmajiem Labdariem - koki no upes izvilkti un sakrauti turpat malā kārtīgā kaudzē.





Pusdienas pārtraukums




Upē dažas jestras, garas krācītes, kur laivotājs var smuki pašūpoties. Un viena īsa bet liela - tur parasti notiek lielākā jautrība.



Te arī gribētājiem ir iespēja izmēģināt kanupolo, smailes un sērfojamā dēļa krustojumu - sitontopu, no angļu sit on top - "sēdi virsū". Par laivu to nosaukt grūti, jo laivā tomēr parasti sēžam iekšā. Vai arī pirms brīža sēdējām un nu jau kūļājamies pa ūdeni tai blakus. Sitontopam, savukārt, kā liecina nosaukums, jāsēž virsū. Kājas tiek ieāķētas gumijās, krācēs ūdens plūst un mutuļo pāri, gulēt nevar, citādi viss, kam būtu jāatrodas virs ūdens, vienā mirklī atradīsies zem :))))

Egils...


..un Ezis


Krāce tiek iemēģināta visos virzienos


Un, lai priekus pagarinātu, laivas atkal un atkal tiek vilktas atpakaļ. Dažs pamanās krāci izbraukt pat sešas reizes!






Ai, laimīgās sejas pēc kārtīgas izdzīvošanās pa nemierīgiem ūdeņiem!


Taču šis vēl nav finišs, kaut daži te labprāt ņemtos līdz vakaram... Brauciens turpinās!


Protams, nevajag iedomāties, ka visa Ciecere ir viena vienīga liela krāce. Ir arī mierīgi posmiņi...






.. Un pa akmentiņam, lai gan līmenis šobrīd tiešām augsts.


Sitontops tuvplānā




Vecais Liepājas šosejas tilts. Aiz tā laivotāju ceļi šķiras.


"Klasiskie" pūšļotāji kāpj krastā žāvēt laivas - intuīcija saka, ka pie šāda vēja ātruma Ventā ar pūsli nav ko darīt. Savukārt, pārējie, ieskaitot sitontopus, dodas līdz Ventai.


Ezis ieviesis jaunu Cieceres braucienu tradīciju - katru gadu saplīst kādas "ūdensbikses". Pagājušajā gadā cīņu ar straumi neplānotas peldes laikā neizturēja viņa stilīgās dzeltenās ūziņas, bet šī gada zilās vispār pajuka bez redzama iemesla!




Kā vēlāk izrādās, nedoties ar pūšļiem uz Ventu bija pareizs lēmums. It sevišķi vakarā pirtiņā klausoties daža braucienu turpinājušā komentārus par pilnīgo bezspēcības sajūtu, kas pārņēmusi, mēģinot virzīties pa, khmm, krietni plato upi pret vēju. Un jūs taču zināt, ka, ja ir vējš uz upes, deviņos gadījumos no desmit tas ir pretvējš :))) Esot bijusi sajūta, ka Venta strauji plūst uz Mažeiķu pusi...

Jāņa O. foto - paldies viņam par bilžu izmantošanas atļauju!

Citi laivojumi
Atpakaļ uz sākumu