|
| |
|
|
|
|
|
LAIVOJUMS PA DAUGAVU
29.07.-1.08.2010
Šoreiz sanāk tā jocīgi - četru laivojuma dienu laikā ik pa brītiņam kāds no ceļabiedriem te pievienojas kompānijai, te pamet to :) Par pašu Daugavu daudz nestāstīsim - aprakstiņš atrodams pie 2007. gada braucieniem. Būs gan arī daži novadpētnieciski precizējumi...
Sākam tradicionāli - pie Indricas baznīcas.
Šāda izskatās brezenta smailīte, ko apstrādājušas sēnes.
Mūsējai - jaunā smukā āda, toties problēmas ar "kaulu" sastellēšanu. PVC ir visnotaļ jauks materiāls, taču no pieredzes varam teikt - smailes āda no tā jāšuj ar labu rezervīti. Jo PVC nepadodas, t.i. nestaipās kā gumija un nedaudz arī brezents. Un mūsējās precīzi pēc mēriem uzšūtā āda ātri vien sāka deformēt kaulus, kas tādēļ nu kļuvuši grūti sastellējami.
Atā Indricas baznīcai, garām makšķerniekam un prom, pretim Saulei!
Braucienu sākam "mazajā sastāvā" - Zigis ar Patriku, Gintiņš ar Sanitu un mūsu trijotne - Egils, Estere un Ksiu.
Laiks te apmācas, te noskaidrojas, gaisā - dardedze... ir savs smeķis.
Pievakarē: uz smilšu strēles kāds radījis mākslas darbu.
Turpat netālu žāvējam airus. Mūsu mākslas darbs ir stūķis!
Tūristu plītiņa. Konstrukcija pavisam vienkārša un viegli pārvadājama (kas nav mazsvarīgi): saišķis sazāģētas armatūras. Nepieciešamās iemaņas - izrakt smiltīs pietiekami dziļu bedrīti un salikt armatūras gabalus krusteniski. Lieliska iespēja tikt pie stūķa, ja ir maz malkas (šāda "plītiņa" ir daudz ekonomiskāka par tradicionālo ugunskuru), vai ja vakariņu gatavošanu apgrūtina vējš :)))))
Apmetne uz nelielas sērītes.
Jauna diena nāk ar labu laiku. Tas patīkami.
Tālumā manāmas Krāslavas pirmo namu aprises.
Kreisajā krastā - Arkādijas. Te ir gadījies gan laivas nomāt, gan naktsvietu iekārtot, gan mašīnas atstāt.
Krāslava klāt.
Par laivotājiem te nebrīnās - laivo arī paši, kaut īsākās distancēs :)
Patīk mums laivojiens cauri šai pilsētai. Te ir sava romantika un vietējais kolorīts - garām paslīd koka mājeles, balta baznīca, tad tiltam pa apakšu...
Ieliņas, kas beidzas upē...
Šeit mums pievienojas vēl trīs brauciena dalībnieki - Rudīte, Aivars un Vadonis.
Tas ir Viņš!
Peldošās pusdienas
Uzreiz pēc Krāslavas Daugava uz brītiņu kļūst nedaudz jestrāka
Likteņupes plašumi un šāvējgurķu plantācijas krastos
Laivošana vasarā, siltā laikā un bez stingra grafika - tas ir kaifs!
Latvijas Valsts Meži šur tur iekārtojuši pa tūristu apmetnei, kas patīkami konkurē ar privātajām: tikpat tīrs un sakopts, taču - bez maksas.
Aivars
Sanita un Gintiņš izbauda Latvijas sauli.
Pilnīgi relaksēta Ksiu
Patīkami, kuģojot garām, ieraudzīt iekoptu lauku sētu ar sarkanbaltsarkano masta galā!
Nekādi maniakālie airētāji neesam, tāpēc saulīte jau krietni zemu, kad beidzot sasniedzam no iepriekšējiem laivojumiem pazīstamo smilšu pludmalīti - mūsu iecerēto naktsvietu.
Šoreiz stūķa vietā top divi stūķi. Jo mūsu jau ir vairāk un mēs ceram, ka te mūs sameklēs vēl trīs potenciālie ceļabiedri.
Tā nav bērnu ekspluatācija, tas ir vārīšanās paātrinātājs, izmantojams arī nedaudz mitras malkas gadījumā. Inventārs pavisam vienkāršs - nepieciešams bērns (1 gab., pašu pagatavots) un pumpis (arī 1 gab.). Pumpis laivotājam parasti kaut kur laivā mētājas. Pat smaiļotājam - nav taču nekāda prieka ar muti pūst divvietīgo guļammatraci :)
Vēl viena inventāra vienība - šoreiz neveiksmīgi izraudzīta. Saliekamais tūristu ķeblītis. Bija. Braucienu turpina atkritumu maisā pie citām tikpat noderīgām mantām :(
Īsi pirms tumsas un pēc pamatīgas maldīšanās pa piekrastes taciņām Diānai, Robim un Pēterītim beidzot izdodas sameklēt mūsu apmetni.
Tieši laikā uz stūķi!
Jauna diena, jauni ceļabiedri
Šis dīvainais veidojums kreisajā krastā liecina, ka esam atkuģojuši līdz Kaplavai. Redzamās būves izskatās pēc viesu nama ar diezgan zemiem apmeklētības rādītājiem.
Taču novadpētnieciskos nolūkos izkāpt te ir vērts. Jo aiz nesaprotamās būves meklējama Kaplavas pareizticīgo baznīca un vairākas etnogrāfiskas ēkas...
Sādžiņa maza, taču vietējā kolorīta te netrūkst.
Šoreiz izlūkos dodas tikai meitenes, bet puiši sēž laivās un salīst. Nē, patiesībā nav tik nežēlīgi - lietus ierodas vienlaikus ar sievām-novadpētniecēm, un, satērpušies plašķīšos, varam atkal doties ceļā. T.i., upē.
Nākamā pietura - sērīte ar strautu.
Lai dzīvo GPS! Pateicoties tam, šeit mūs atrod pēdējā ceļabiedrene - Liesma. Gribētos teikt, ka beidzot esam pilnā sastāvā, taču nē - viena no ekipāžām ir no mums "atvienojusies"- Rudīte, Aivars un Vadonis jau devušies atpakaļ uz Rīgu.
Patriks beidzot ticis pie mammas!
Lietutiņš mūs šodien lutina ar savu klātbūtni.
Vietējie iedzīvotāji gan par to nebēdā.
Debeši galīgi sadrūvējušies un smagi. Tā vien liekas, ka tūlīt būs lielais gāziens.
Sapriecājamies, kad labajā krastā ieraugām pazīstamu taku augšup pa nogāzi. Tas liecina, ka klāt Slutišķu sādža. Tepat arī bieži pietauvots kāds koka plosts, gaidot kārtējos plostotājus :)))).
No iepriekšējo braucienu pieredzes varam ieteikt: Slutišķu vecticībnieku sādža pilnīgi noteikti ir apskates vērts objekts. Taču šobrīd mums prātā kas pavisam cits - uzcelt teltis pirms lietus. Izmantojam tūristu laukumiņu, iepriekš samaksājuši par teltsvietām. Pēc pamatīga lietus laiks noskaidrojas un.. mums uzrodas kompānija. No piebraukušā ekskursantu busa izbirst raibu raiba (un ļoti kupla) kompānija un tepat pie mūsu teltīm noorganizē skaļu pikniku ar dziesmām, dejām, šņabi un citām ar naktsmieru grūti savienojamām lietām. Sākumā saskrobējamies, taču kompānija izrādās tiešām jautra, tādēļ nolemjam nevis pūsties, bet pievienoties. Latgalieši ir sirsnīgi ļaudis. Gala beigās pat žēl, ka šiem jābrauc prom. Šķiramies ar dziesmām, apskāvieniem un uzaicinājumiem noteikti braukt ciemos.
Jauna diena nāk ar saulīti. Un mēs neesam vienīgie, kas to izmantos kuģošanai pa Daugavu :)
Pusdienas pārtraukums. Kādam bagāžā atrodas vasaras nogalei ļoti piemērota ēdmaņa - piparkūkas.
Te nenotiek nekas nepieklājīgs. Te notiek pasākums ar nosaukumu "ērces izvilkšana". Izskatās, ka jautrība iestājusies iekšķīgi lietotās šķidrās anestēzijas iespaidā un drošības pēc anestezēts ticis gan pacients, gan ķirurgs. Patiesībā tā nav: vismaz vienam no viņiem šodien jāsēžas pie stūres, lai dabūtu savu saimi atpakaļ uz Rīgu. Tāpēc īstais jautrības iemesls varētu būt nervu reakcija uz alkohola trūkumu organismā un noskatīšanās, kā dārgais šķidrums tiek izšķērdēts ērces apdzirdīšanai un ārējai dezinfekcijai.
Peķka modri apsargā kasti, kurā, spriežot pēc viņa nopietnās sejas izteiksmes, glabājas dzīvībai svarīgu resursu krājumi.
Pagājušajā vasarā šeit upē mirka vēl gluži lietojams autiņš. Gada laikā Likteņupe to pārvērtusi līdz nepazīšanai.
Gluži kā bērnības skaitāmpantiņā: Saulīt` spīd, lietiņš līst...
Kārtīgas pusdienas uz ūdens...
..un turpat arī veselīga diendusa
Robis
Patriks
Īsi pirms finiša (tas paredzēts labajā krastā pie Vasargelišķu skatu torņa) savelkas tāāādi debeši!!! Spiež pie zemes ne pa jokam!
Atceļā piedzīvojam vienu no niknākajiem negaisiem savā dzīvē. Pastūrēt nav iespējams, nākas meklēt drošu pajumti kādā ceļmalas ēstuvē.
Dramatiskais noslēgums tikai saasina piedzīvojuma sajūtu. Esam apmierināti - četras lieliski pavadītas dienas!
Citi laivojumi
Atpakaļ uz sākumu