|
| |
|
|
|
|
|
PA MĒMELI!
2.-3. maijs`2009
Pirmās maija nedēļas nogalē, kā parasti, pošamies ar draugiem kārtējā laivojumā. Pirms brauciena laiks ir draņķīgs, un pēc tradīcijas daļa braucēju pēdējā vai priekšpēdējā brīdī nopasē, taču 3 laivas - tas jau ir labi. Galvenais, ka esam uz upes. Kompānija: Aivars ar abām meitām - Eviju un Sanitu, Ezis un mūsu trīsgalvainā un vienastainā ekipāža parastajā sastāvā.
Piepildās vislabākās no prognozēm - ir negaidīti silts, saulains, debess zila, putniņi čivina, puķītes zied, upe tek un piedevām līmenis vēl pietiekami augsts, lai vietām nebūtu jābrauc ar dupsi pa akmeņiem. Īsāk sakot - svētlaime.
Tā piezīme par līmeni ir būtiska. Esam šo posmiņu braukuši pie visdažādākā ūdens līmeņa, un emocijas, atkarībā no šī parametra, svārstās no sajūsmas līdz mazohismam. Esam braukšanu atraduši par labu esam pavasarī, kā arī vasarā pēc lietiem. Sausā vasarā, mūsuprāt, labāk pameklēt citu maršrutu.
Sākam, kā parasti, netālu no Lietuvas robežas, pie Mēmeles pansionāta (t.i. soc. aprūpes centra) Lielmēmelē. No ceļa uz pansionātu, kā jau bijušo muižu, ved vecu koku aleja, tas arī ir vienīgais orientieris.
Tieši blakus pansionātam laba vieta, lai uzpumpētu peldrīkus un laistos iekšā. Tepat pēc salmu kušķiem koka zaros redzams arī palu līmenis. Pēc salīdzinoši nelielās starpības ar pašreizējo žigli novērtējam, ka būs laba braukšana.
Mēmele šajā apvidū ir robežupe - labajā krastā vēl dzimtā Latvija, bet pa kreisi - jau Lietuva.
 |
 |
