Uz sākumlapu

Par šo vietni

Ksiu

Meksikas kailsuns

Mūsu orhidejas

Indija

Vēlies atrakstīt?



Citi laivojumi

LĪGO LAIVOJUMS PA PEDEDZI
22.-25.06.2007


Pededze, kaut arī atrodas patālu no Rīgas, nu jau kļuvusi par skaistu tradīciju. Kaut no sākotnēji paredzētās kompānijas dažādu objektīvu apstākļu dēļ pāri palikusi tikai puse (11 divkāji un 3 četrkāji), braši laižamies iekšā pie Litenes skolas, kā parasti.



Viena no attālās atrašanās vietas priekšrocībām - laivotāju ir maz, autotūristu vēl mazāk, un pat makšķernieku nav daudz, nekāda dižā saimnieciskā darbība krastos nenotiek, izņemot dažus posmus, ūdens tīrs, krasti nav piecūkoti, svētlaime. Ja tam visam pievieno simtgadīgus ozolus krastos un mežonīgas pļavas, šķiet, šī ir viena no romantiskākajām Latvijas upēm.







Daļa no maršruta iet pa dabas lieguma teritoriju - Sitas un Pededzes palieni, Mugurves pļavām.



Tā kā sākam laivot vēlā pēcpusdienā, naktsvietas meklēšana sākas jau aiz dzelzceļa tilta. Te nākas konstatēt, ka no interneta izdrukātā karte ir atpalikusi par pāris desmitgadēm. Rezultātā zaudējam orientierus. Ar naktsvietām šajā posmā, maigi izsakoties, ir švaki, atrodam tikai uz pašas dabas lieguma robežas, kad tauta jau sāk miegoties.



Pirmais lielais sanesums nākamajā dienā. Apnesams pa kreiso krastu, jo, neskatoties uz optisko ilūziju, upe strauji griež pa kreisi. Vispār šajā Pededzes posmā no Litenes līdz pirmajam šosejas tiltam, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir tikai 2 apnesami sanesumi un viens, kuram var pārstiepties.



Kāpjam tik laukā un apnesam...



...kas omu nekādā ziņā nemaitā.





Dažs labs no pasažiera pārkvalificējas par atsevišķu peldobjektu. Atvainojiet, peldsubjektu. Cukurs.







Dažs labs cits, savukārt, manāmi saguris. Ne bez vainas te ir neprecīzi aprēķināta šķidrā kurināmā deva...





Beidzot sasniedzam jau iepriekšējos braucienos iemēģinātu pļaviņu ar smilšu pludmalīti - šajā upes posmā izcilu retumu. Yesss!!!



Vietas izvēlei ir īpaša nozīme, jo ir Līgo vakars. Un rau arī Jāņumeitas:





Pēc dūšīgās airēšanas tiek ieturētas vēlas un sātīgas pusdienas ar neiztrūkstošo stūķi.



Rezultātā tauta organizēti aplūst turpat pie ugunskura. Un te pie vainas nav šķidrias kurināmais, jo izslēdzas arī divi atturībnieki un trīs suņi.











Ksivīte ciešas, ciešas, tad met sargāšanu pie malas un pievienojas pārējiem... miedziņā.





Te - viens kārtīgs, latvisks Jāņu mielasts...





Un lūk arī pats Jānis!



Vēlāk naktī tiek dziedātas līgodziesms un citas, ko spējam atcerēties, laistas upē "saules laivas"... Un tad jau atkal ir jauna diena un atkal sanesums. Un atkal - pa kreiso, pa mežiņu. Pie reizes daži ieturas ar meža zemenītēm - nav ļaunuma bez labuma...







Turpat aiz meža atrodam arī pasakainu naktsvietu pļavā ar daudziem ozoliem. Kā jau pa Jāņiem - uzlīst lietiņš, pāriet lietiņš... Uz vakaru laiks skaists, kurinām uguni, vārām stūķi. Vecupē zied baltās ūdensrozes, sisina visādi kukainīši (daļa no tiem arī nejauki sīc un kož...), puķes reibinoši smaržo un tuvīnās pļavās ceļas migla... Kā sapnī...









Pēdējā diena. Pārspējam visus ilggulēšanas rekordus un no naktsvietas izkustamies tikai īsi pirms trijiem. Šīs dienas devīze ir "PO". Esam galīgi izlaidušies un nospriežam, ka iespringt būtu absolūti lieki.





Dažam labam gan no smagā darba vispār piemeties "atslēdznieks"...



Rezultātā līdz plānotajam galapunktam tā arī neaizvelkam: zvana mobilais, mūsu sagaidītāji sāk kļūt nepacietīgi - izrādās, ka uz pasaules ir arī cilvēki, kam ir pulkstenis un kas pat zina, cik tas rāda. Īsi sakot, finišējam labu gabalu pirms tilta, kādās mājās. Paldies saimniekiem!

Brauciens skaists bet drusku tā kā ar mazuma piegaršu. Nekas, jau saplānoti vairāki nākamie...

Citi laivojumi
Atpakaļ uz sākumu