N-to gadu pēc kārtas līgojam Pededzē. Un tas jau kaut ko nozīmē. Nevis to, ka mums paplāna fantāzija un nekas labāks nenāk prātā, bet gan, ka upe tiešām ir tā vērta! 100%!
Daži braucēji pēc stingri iedibinātas tradīcijas pēdējā brīdī nopasē (sveiciens Diānai!), dažiem gadās nepārvarami apstākļi, taču, neskatoties uz to, šoreiz salasījusies kupla kompānija - 16 pieaugušie divkāji, 2 divkāju mazuļi un 1 četrkājis. Arī peldrīku ziņā vērojama dažādība: 3 smailītes, viena piepūšamā čība, pārējie - "gumijas pūšļi parastie".
Neskatoties uz iepriekšējās nedēļas meteoroloģiskajām klizmām, laiks ir izcili labs. Startējam, kā parasti, no Litenes skolas. Varētu, protams, arī augstāk, taču maršrutu esam saplānojuši tā, lai varētu "laist luni" trīsarpus dienu garumā, necepjoties par termiņiem un kilometriem.
Mūsu smailei tikko veikts kapitālais remonts ar pārbūvi - dzelži saīsināti par 3 cm (paldies Gintiņam par palīdzību!), lai komfortabli līstu iekšā paššūtajā (t.i., Zintnieka šūtajā) dzeltenajā ādā. Ja vēl kāds neprātis sadomā pats šūt vai pasūtīt, lai uzšuj Taimiņam ādu no PVC, iesakām ņemt vērā, ka šis materiāls pēc uzšūšanas nepadodas nu nemaz un izmēros vajadzīga zināma pielaide, citādi āda ātri vien deformē dzelžus un pagalam darbs un materiāls.
***
Egils un Ezis pie smagākā - smailes salikšanas. Toties pēc tam nav ik pa laikam jāpiepumpē... Un gandrīz nemaz nav arī jāairē. Nu, vismaz šādas koncepcijas braucienā :)))
Pirmajā dienā braucam 4 stundas. Lielākoties tās paiet nesteidzīgās sarunās par filosofiskām tēmām, ko pavada šķidrā un cietā kurināmā uzpilde. Un, jo lielāks kurināmā daudzums tiek iepildīts, jo filosofiskākas kļūst sarunas... Laivas uz priekšu kustas pašplūsmā, airiem ir pārsvarā dekoratīva un stabilizējoša loma.
Nu, labi, kaulu izstaipīšanai tiek arī nedaudz uzairēts...
Ik pa laiciņam notiek tusiņi gan krastā...
... gan uz ūdens.
Vācu kolēģis Kalī, kam bija pieticis drosmes neatteikties no dalības šādā mežonīgā slinkošanas piedzīvojumā, jau pirmajās brauciena minūtēs sapratis, ka pietiek vien pastiept airi, lai uz tā kāds tūlīt uzliktu ko garšīgu. Pēc viņa domām mēs šeit dzīvojam paradīzē...
Iepriekš paostot, drošsirdīgi tiek nogaršots itin viss piedāvātais.
Tā gluži nemanot klāt ir pirmā naktsvieta. Vietiņa ir labi "iesildīta" - esam nakšņojuši šeit jau pāris gadu. Tikko tiek izkrautas mantas, Ksiu ieņem novērošanas posteni. Esam drošībā - mūs modri apsargā.
Sīčiem te tik tiešām ir īsta paradīze: katrā naktsvietā - smilškaste bez robežām. Labi, robežas tiek sadalītas un noteiktas strīdus ceļā - divi puikas taču! Dažbrīd viņiem pievienojas arī Ksiu, atgriezdamās teltī norušinājusies kā īsta smilšu cūka.
Tikmēr nesteidzīgi tiek celtas teltis, vīti vainadziņi, lasītas zāļu tējiņas, kurināta uguns un vārīts... nu, protams, VIŅŠ - stūķis.
Turpat stūķis tiek arī nobaudīts un atzīts par labu esam.
Pa to laiku pļavā ceļas romantiska vakara migla...
... bet tauta pulcējas ap ugunskuru, lai mielotos, dziedātu, plēstu jokus... Laaaaabi!!!
Ksiu sadomā, ka nav ko pūlēties ar rāvējslēdža atvilkšanu, un kārtējo reizi iziet pa taisno cauri telts sietam. Nekas traks jau nav - nedaudz sudrabotās līmlentes, kas kārtīgam laivotājam vienmēr pa rokai, un odi iekšā vairs netiek. Toties skats uz pasauli turpmākās dienas būs šāds:
Nu, labi, mājās sietu pāršūsim (jau kuro reizi). Šim tāpat knišļi līda cauri. Par laimi, turpmāk izdodas astaino postītāju pārliecināt atgriezties pie kulturālākas telts atvēršanas metodes - atvilkt rāvēju ar purnu.
Rīts - atkal upē un uz priekšu!
Ūdensrozes vēl nav īsti uzziedējušas, toties gar krastiem ir cits dzeltenums - skalbes pilnos ziedos. Skaistums!
Pīlēni vēl nav apmācīti mukšanā no divkājiem, tādēļ tiem iespējams piebraukt gandrīz aira stiepiena attālumā.
Turpinās iepriekšējā dienā veiksmīgi uzsāktais...
Valdis... bez komentāriem.
Ksiu... arī bez komentāriem...
Ik pa brīdim uz upes tāāāda smarža! Īsti nepiefiksējam, kas kuru brīdi smaržo, bet smaržo traki labi.
Ūdenim pārlīkušajos zaros smuki saskatāms arī palu līmenis. Uh, te ir gājis jautri!
Parādās arvien vairāk upē sagāzušos koku, taču nekā tāda, kā dēļ būtu jākāpj laukā un jāapnes.
Vienā vietā gan sanāk neliela piepūlīte, taču veiksmīgi izdodas visas laivas pārmurdzīt kokam pāri. Īpaši izceļas Ilzīte - pateicoties viņai, daži citi pamanās iztikt bez akrobātikas trikiem uz baļķa upes vidū...
Rīts bija karsts un saulains, taču ap dienas vidu debesis nomācas un sāk spricināt apnicīgs lietutiņš. Nekas. Nav slikta laika, ir tikai nepiemērots apģērbs. Tādēļ tas steigšus tiek nomainīts uz piemērotu un laivojums turpinās.
Tikmēr dažs labs zem plēves siltumā rātni iesnaudies...
Vairākās vietās upē ir lielas salas (piefiksējam 3 pietiekami lielas un nopietnas, sīksaliņas neskaitot, bet droši vien bija vairāk...), straume sadalās un daļa kompānijas aizklīst pa vienu, bet daļa - otru pusi. Šādi pēkšņi tie, kas bija aizmugurē, negaidīti izrādās priekšā. Un otrādi. Plus rodas izdevība pabraukties pa pavisam šauru un romantisku upīti.
Labajā krastā sākas Sitas-Pededzes dabas liegums.
Patiesībā nobraucam vien pāris stundu, kad klāt jau mūsu mīļā naktsvieta ar pašiem savu pludmali. Jokojam, ka lietus būs cauri, tiklīdz to sasniegsim. Un tieši tā notiek. Kā vēlāk izrādās, tas arī bija vienīgais Jāņu lietus visā brauciena laikā - vien aptuveni stundas garumā.
Krastā mūs sagaida fantastiski smaržojoša ziedu pļava...
...kurā zied arī orhidejas (tā jau nebūtu Estere, ja to nepieminētu...).
Nu, ko, stūķis, dziesmas - viss kā pienākas!
Pieaugušie tie paši bērni vien ir, tik augumā nedaudz lielāki... Uzzinām, kādi izskatās desu astoņkājīši un kā tos pagatavo. Atbilde pārsteigtajiem: nē, desas ēst neesam sākuši. Taču tas neliedz apgūt zināšanas :)))))
Daži atpūšas pēc grūtās darbadienas...
Citi turpina būt čakli - nesteidzīgu sarunu pavadījumā top jāņu vainagi un vainadziņi...
Pašā vakarā debesīs tāds skats, ka elpa aizraujas!
Vēlā naktī pieairē arī Zintnieks-Pīrādziņš. Parasti laivojumos viņu redzam maz - kad naktī ejam gulēt, viņš vēl nav atairējis, bet, kad pa dienu airējam prom, viņš vēl guļ...
Līgodienas rīts. Uz priekšu, tikai ne pārāk ātri - šodien mums jāveic rekordmaza kilometrāža un galvenais uzdevums, ja neskaita atpūtu un patīkamu laika pavadīšanu labā kompānijā, ir nepabraukt garām jau iepriekšējos gados "iesildītajai" ozolu pļaviņai, kur paredzēta līgošana.
Pēc brīža upe kārtējo reizi sadalās, lai aptecētu salai. Labais atzars izskatās kokiem aizkritis...
...tāpēc nolemjam doties pa kreiso, lielo un jau iepriekš pārbaudīto. Kaut zinām, ka priekšā būs liels sagāzums ar sanesām, kas jāapnes.
Viss tieši tā arī notiek - sagāzums stāv kā stāvējis, mēs raušamies laukā un apnesam. Nav jau traki - pavisam īss gabaliņš. Taisnības labad jāatzīst, ka, kopš pa Pededzi notiek arī tūrisma firmu organizētie laivojumi, pārējie šī posma tradicionālie sanesumi un sagāzumi ir iztīrīti un visa brauciena laikā šī ir vienīgā reize, kad nākas apnest. Kā vēlāk izrādās - gluži veltīgi...
Tiklīdz esam atkal laivās, pārsteigums - Zigis ar savu saimi peld pretim. Viņiem tik ļoti negribējies apnest, ka nolēmuši izmēģināt it kā nosprostoto labo upes atzaru. Neliela piepūle un hops! - viņi jau mums priekšā pa otru pusi! Abi atzari atkal savienojas turpat mazu strēķīti aiz lielā sagāzuma.
Šīs dienas normu esam nopludinājušies, klāt ozolu pļaviņa, žāvējam airus, kaut līdz vakaram vēl tālu.
Tā kā jāsteidzas nav, tiek darīts viss, kas ienāk prātā. Puišiem, piemēram, prātā ienāk spontāna džemsesija nokaltušā ozolā vismaz pāris stundu garumā.
Pēc tam prātā ienāk sporta spēles...
Dažs labs, savas kuces apsargāts, izlemj pacepties saulītē.
Tikmēr garām papeld pāris laivotāju kompāniju - plosts un īrētie kanoe, kā arī peldošs apliecinājums tam, ka cilvēka labākais draugs ir arī labs laivotājs, neskatoties uz dažkārt visai iespaidīgajiem gabarītiem.
Pamazām-palēnām tiek gādāts arī par ugunskuru un stūķi,
...vienu muzikālo pavadījumu nomainījis cits...
... un uz stūķa smaržu sāk lasīties jāņabērni.
No kreisās stāv: Ezis, Valda mamma, pats Valdis ar Ilzīti, Liesma, Agnese, Gabrāns ar Gintu un Niko, saukts arī par Kalī. Tup Eža Vita, tālāk Aija, bet priekšā sasāduši mazais Ezēns Toms, Egils un Estere, Zigis un Patriks. Kopbildē trūkst Aivara, kas fotografē, Zintnieka-Pīrādziņa, kas vēl airē, un Ksiu, kas tieši šajā brīdī sadomājusi aizskriet patrenkāt kādu vabolīti pļavā.
Pamazām ar dziesmām un muzicēšanu tuvojas vakars...
...pusdienas plūstoši pāraug vakariņās, kurās ir svaigi ceptas pankūkas ar sieru (Jāņu vakars taču) - Ilzītes kroņa numurs.
Pēc tik pamatīgas ieturēšanās daļa līgotāju aplūst, taču izturīgākie, apņēmīgākie un apzinīgākie pie ugunskura turpina dziedāt, līdz sagaidīts oficiālais saullēkta laiks. Pusstundu pirms tā skaidrās debesis pēkšņi sāk mākties un saullēkta brīdī nav iespējams pat noteikt, kurā pusē tas ir. Nekas, toties gulēt dodamies ar izpildīta pienākuma sajūtu.
Īstenībā viss brauciens ir super, vienīgā "darvas lāse" - šie te. Pamatīgos daudzumos. Glābj tikai telts siets, dažādi smidzināmie un Jāņu vakarā pēkšņi sacēlies siltais vējiņš.
Brauciena pēdējā diena. Posmiņš līdz Gulbenes-Rēzeknes ceļa tiltam ir koku un mežu ieskauts un atšķiras no visa iepriekšējā. Daudz arī kritalu, taču tās vien nedaudz ietekmē laivas trajektoriju.
Anonīma skulptora izgrauzts mākslas darbs. Mākslinieka galvenā pazīme - brūni zobi.
Te top Aivara draugu-paziņu aprindās slavenās laivojumu videopiezīmes.
Upei pārkritis pamatīgs ozols, atstājot vien šauru spraudziņu izbraukšanai. Ļoti iespējams, ka nākamgad pēc paliem tieši te izveidosies jauns sanesu korķis.
Laiks superlabs. Labsajūta uz ūdens...
Priekšā Zigis ar visu laivu pazūd kaut kādā "iebrauktuvē".
Nu, protams, mums jau ar` jāpamēģina. Nekur tālu gan netiekam - galā koks un pavisam šaura un nekuģojama urdziņa.
Dodam atpakaļgaitā un pievienojamies pārējiem baudīt skaistumu.
Meži, meži, un tur jau arī Gulbenes-Rēzeknes ceļa (P36) tilts. Finišs. Esam nobraukuši... aptuveni 24 km.
Žāvējam airus un šoferīši dodas pēc mašīnām.
Vēl tikai neliela nianse. Pēc tradīcijas mūsu kompānijas jauniņie gādā saldējuma torti vai ko līdzvērtīgu no saldējuma - "iestāšanās nodevu", kas pēc tam kopīgi ar "vecajiem" tiek gardu muti notiesāta.
***
Izmantotas ne tikai Esteres, bet arī Eža bildes (paldies!): Nr. 001, 002, 004, 005, 006, 007, 008, 011, 012 (numurus skat. lapas pirmkodā).
