|
| |
|
|
|
|
|
LAIVOJUMS PA SALACU
13.-15.07.2007
Tā kā pa Salacu braukts ir daudz, nekādus pārsteigumus negaidām. Gaidām labi pavadītu nedēļas nogali patīkamā kompānijā svaigā gaisā uz ūdeņiem.
Sākam pirms Rozēniem. Nedēļas nogale laivošanai ir tā kā par knapu, tāpēc pamanāmies to pagarināt, pie upes nokļūstot jau piektdienas vakarā. Ierodoties pie upes, konstatējam, ka tā kompānijas daļa, kas atbraukusi pirmā, izvēlējusies naktsvietu iekārtot kādas lauku sētas pagalmā pie zosīm un vistām. Nevis mitrajā pļavā upes otrā krastā, kā to paredzējis Egils... Nekas, tātad tomēr būs jaunas emocijas.
No rīta, kā parasti, kārtīgi izguļamies un laivojiens var sākties, ka ausis plīv vien!
Kuģojam starp baltām un dzeltenām ūdensrozēm...
Šoreiz kompānijā ir neparasti daudz makšķernieku. Tā kā par atļaujām ir samaksāts, tiek mētāts uz nebēdu. Un šis tas labs arī izvilkts. Un šis tas arī palaists atpakaļ. Bet kaut kas tomēr tiek apēsts...
Zintnieks un Normunds. Un katram sava zivs.
Lielā laivotāja Ksiu
Straujtecītes un pat krācītes mijas ar gariem un platiem "dīķiem". Brīžam daļa upes aizaugusi un izveidojušies šauri kanāliņi, kuros tad arī laižamies iekšā.
Paula, Ronalds un Saša ar piekabi.
Viens te ir pārstrādājies un tepat laiviņā aplūzis...
Nakšņojam Selgās, taču nevis "galvenajā" placī, bet turpat aiz stūra nelielā pļaviņā. Tur tiek gatavots tradicionālais stūķis no vesela lēruma visvisādu dārzeņu.
Tikmēr Ksivītis uzcītīgi sargā laivu.
Nākamais rīts. Vēlās brokastis paēstas (arī tradīcija), dodamies ceļā. T.i. upē.
Mērnieki. Dzirnavu drupas. Pirms daudziem gadiem te bija arī zivju dīķi, bet kādā negaisā aizsprosts tika pārrauts un visas zivis pārvācās uz Salacu.
Pirms Mērniekiem - nelielas krācītes.
Tusiņš uz ūdens.
Visā nopietnībā tiek lasīta pat dzeja. Un atrodas arī uzmanīgi klausītāji...
Daži izolējas, lai pamētātu tārpus.
Sarkanās klintis ar krācītēm aiz tām.
Omulība uz ūdens.
Vēl pēdējie šaurumi, pēdējie platumi...
Un kāpjam krastā žāvēt airus. Labi pavadīts laiks.
Citi laivojumi
Atpakaļ uz sākumu