Uz sākumlapu

Par šo vietni

Mūsu ksolo Ksiu

Mūsu orhidejas

Indija

Laivošana

Vēlies atrakstīt?

KSOLO KAILUMS NO ĢENĒTIKAS VIEDOKĻA

Populārzinātnisks skaidrojums tiem, kas interesējas par ksolo ģenētiskajām saknēm:

Pieņemts uzskatīt, ka to nosaka dominējošs pusletāls gēns. Ko tas nozīmē? Katru fizisku iezīmi nosaka gēnu pāris, no kuriem vienu indivīds saņem no tēva, otru – no mātes. Izskatu (fenotipu) nosaka dominējošais gēns. Vienkāršoti mēs varam izskaidrot tā: ja nosacīti apzīmējam gēnu, kas „nes” spalvainumu, ar mazo s, bet dominējošo gēnu, kas nosaka bezspalvainību, ar lielo K, visi dzīvie ksolo ir Ks un tātad ir heterozigoti.

Homozigoti (tie, kuriem ir tikai „kailuma” gēni) var tikt apzīmēti ar ss, bet pilnībā spalvainie – ar KK. Tā kā minētais K gēns ir pusletāls, tad sunīši ar kombināciju KK neizdzīvo – tie nomirst embrija stadijā vai uzreiz pēc piedzimšanas. Savukārt, kombinācija ss rada ksolo spalvaino variantu, kas nenes tālāk sugas galveno pazīmi – „kailuma gēnu”.

Tas nozīmē, ka visi dzīvie kailsuņi ir ar gēnu kombināciju Ks, un tieši tāpēc tiem noteikti dzimst arī spalvaini kucēni. Pārojot ksolo ar citas sugas suni, aptuveni 50 % kucēnu būs kaili. Taču iedomājieties kailu buldogu vai pekinieti un sapratīsiet, ka labāk šādus eksperimentus neveikt. Meksikā tie protams ir krustojušies ar citu sugu suņiem, taču tur visu seno suņu izskats ir daudzmaz līdzīgs un šādas „jauktas laulības” neriskē izraisīt atbaidošu rezultātu.


Thomas Hunt Morgan's ilustrācija. Avots: Vikipedia



Tālāk >

< Iepriekšējā lapa

<<< Ksolo lapa